Vides ministrs atklās jaunās Olaines un Jaunolaines notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

2009.11.16

Š.g. 19.novembri Olaine un Olaines novada Jaunolaine notiks rekonstrueto notekudenu attirišanas iekartu sviniga atklašana. Pasakums norisinasies Eiropas Savienibas Kohezijas fonda lidzfinanseta projekta „Udenssaimniecibas attistiba Olaine un Jaunolaine” ietvaros un taja piedalisies vides ministrs Raimonds Vejonis un Vides ministrijas valsts sekretara vietniece, Investiciju departamenta direktore Vija Geme.

Ar ligumu „Notekudenu attirišanas iekartu (NAI) izbuve un kanalizacijas suknu staciju rekonstrukcija (KSS) Olaines pilseta” un „Jaunolaines lielciema notekudenu attirišanas iekartu izbuve” izpildi veiksmigi noslegusies projekta „Udenssaimniecibas attistiba Olaine un Jaunolaine” realizacija. Š.g.11.novembri ekspluatacija tika nodotas Olaines notekudenu attirišanas iekartas, bet 12.novembri Jaunolaines notekudenu attirišanas iekartas.

Jaunolaines lielciema notekudenu attirišanas iekartu izbuvi veica Energobuvmontažas SIA „Remus” (liguma paredzetos projektešanas darbus, tehnologisko iekartu piegadi, montažu un tehnologiska procesa ieregulešanas darbus veica SIA „Hydrotech”, bet buvdarbus – Energobuvmontažas SIA „Remus”). Liguma kopejas izmaksas 2,23 miljoni EUR (bez PVN).

Kopuma projekta „Udenssaimniecibas attistiba Olaine un Jaunolaine” ietvaros tika:

• izbuvetas jaunas notekudenu attirišanas iekartas;

• ierikoti un rekonstrueti udensapgades tikli kopuma 15 km garuma;

• rekonstrueti un izbuveti kanalizacijas spiedvadi kopuma 7 km garuma;

• rekonstruets un izbuvets pašteces kanalizacijas tikls kopuma 10 km garuma;

• rekonstrueti lietus kanalizacijas tikli kopuma 7 km garuma;

• rekonstruetas un izbuvetas 6 notekudenu parsuknešanas stacijas;

• uzstaditi 12 jauni kanalizacijas sukni, rekonstruetas 6, slegtas 8, izbuvetas un aprikotas 2 arteziskas akas;

• rekonstrueta udens atdzelžošanas stacija Jaunolaine.

   

Projekta „Udenssaimniecibas attistiba Olaine un Jaunolaine” Nr.2004/LV/16/C/PE/002 kopejas attiecinamas izmaksas ir 13,18 miljoni EUR (bez PVN), no kuram 85 % jeb 11,2 miljonu EUR (bez PVN) lidzfinanse Eiropas Savienibas Kohezijas fonds, valsts lidzfinansejums ir 138,47 tukstoši EUR (bez PVN), bet pašvaldibas lidzfinansejums sastada 1,84 miljoni EUR (bez PVN).

Projekta realizacija nodrošinas kvalitativu dzerama udens piegadi Olaines un Jaunolaines iedzivotajiem. Jaunas notekudenu attirišanas iekartas nodrošinas ienakošo notekudenu attirišanu atbilstoši normativajos aktos noteiktajam prasibam, ka ari samazinas fosfora un slapekla daudzumu novaditajos notekudenos, tadejadi samazinot vides piesarnojumu un saglabajot udens resursus nakamajam paaudzem.

„Šis projekts palidz mazinat ekonomiskas un socialas atškiribas Eiropas savienibas pilsonu vidu”

Paraksta līgumu par ūdenssaimniecības uzlabošanu Koknesē

2009.09.08

SIA “Kokneses Komunālie pakalpojumi” noslēdzis līgumu ar Rīgas uzņēmumu Energobūvmontāžas SIA „REMUS’’ par vērienīgu ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla paplašināšanu Koknesē, Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās, II kārta, Aizkraukles rajona Kokneses pagastā” Nr. 3.DP/5.1.1.0/08/IPIA/VIDM/031 ietvaros. Pašlaik notiek sagatavošanas darbi, bet reāli darbi sāksies septembra vidū.Projekta realizācijas gaitā līdz 2011. gada 04. augustam, ja ļaus laika apstākļi, vairākās Kokneses ielās tiks ierīkots moderns un plašs ūdensvadu un kanalizācijas tīkls un „videi draudzīga” attīrīšanas sistēma.

Būvdarbu norise tiek plānota divos posmos daudzviet Koknesē. Pirmajā posmā būvdarbi tiks veikti L. Laicēna, Daugavas, Rožu, Liepu ielās. Otrajā posmā darbi plānoti Mednieku, Austrumu, Lāčplēša, Indrānu un Blaumaņa ielās. Koknesē tiks uzstādītas divas jaunās pārsūknēšanas stacijas L. Laicēna un Daugavas ielu krustojumā, kā arī Rūpniecības ielā. Projektā paredzēts arī rekonstruēt sūkņustaciju1905. gada ielā. Pavisam paredzēts izbūvēt ūdensvada tīklus 1730 metru garumā un sadzīves notekūdeņu tīklus 1743 m garumā. SIA „REMUS” veiks arī Kokneses notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, dzeramā ūdens sagatavošanas būvju projektēšanu un būvdarbus. Projekta gaitā tiks rekonstruētas esošās attīrīšanas iekārtas. Jaunās iekārtas būs jaudīgākas, tās darbosies ar lielāku efektivitāti un ražību. Sekojoši uzlabosies arī ūdens kvalitāte Daugavā (notekūdeņi).Papildus tiks izbūvēta moderna laboratorija, kā arī tiks uzlaboti attīrīšanas iekārtu apkalpojošā personāla darba apstākļi.

Minētajās ielās, kad notiks būvdarbi, daļēji tiks slēgta satiksme, bet par darba gaitu iedzīvotāji savlaicīgi tiks brīdināti. SIA „REMUS” veiks darbus, sagādājot iespējami mazāk neērtību iedzīvotajiem, kam būs jāsamierinās ar ilgstošiem zemes darbiem daudzviet Koknesē. Gadījumā, ja rodas kādi jautājumi vai neskaidrības, iedzīvotāji var zvanīt pa tālruni 67725869.

Paraksta līgumu par ūdenssaimniecības uzlabošanu Saldu

2009.08.01

SIA "Saldus komunālserviss" noslēdzis līgumu ar Rīgas uzņēmumu Energobūvmontāžas SIA "REMUS" par vērienīgiem ūdensapgādes un kanalizācijas tikla paplašināšanas darbiem Saldū.

Projekta realizācijas gaitā vairāk nekā 30 Saldus ielās tiks ierīkots ūdensvads un tikpat daudzās — arī kanalizācija. Projekta būvuzraudzību nodrošinās SIA "Lakalme", bet autoruzraudzību — SIA "VentEko".

"Šim projektam ir ilga vēsture," atzīst SIA "Saldus komunālserviss" valdes priekšsēdētājs Jānis Blūms. "Jau 2002.gadā tika uzsākta ūdensapgādes un kanalizācijas tikla paplašināšanas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, cerot piesaistīt šim darbam Kohēzijas fonda līdzekļus. Taču radās dažādi no mums neatkarīgi šķēršļi, un galu galā uz struktūrfondu finansējumu varējām pretendēt tikai šajā plānošanas periodā."

Būvdarbi notiks daudzviet Saldū. Visapjomīgākie — rajonā starp Ezera, Krasta un Brīvības ielu; starp Skrundas, Ganību un Striķu ielu; Kuldīgas ielā aiz apvedceļa līdz "Saldus labībai"; no Nākotnes ielas līdz Profesionālajai vidusskolai un vēl vairākās vietās gan pilsētas nomalēs, gan tuvāk centram. Pavisam paredzēts iebūvēt gandrīz 37 kilometrus cauruļu — gan ūdensvada, gan kanalizācijas. Tiks arī pārbūvēta sūknētava Celtnieku ielā un iegādāts pārvietojamais dīzeļģenerators, lai elektroenerģijas padeves traucējumos netiktu apdraudēta ūdensapgāde pilsētā. Vēl projektā paredzēts remontēt ap pussimts notekūdeņu kontrolaku un nomainīt 28 hidrantus.

Lielākie ieguvēji no vērienīgā projekta būs individuālo māju īpašnieki, kam tiks dota iespēja pievienoties pilsētas vienotajai ūdensapgādes sistēmai. Savukārt māju pieslēgšana kanalizācijas tiklam visdrīzāk būs nepieciešama, jo viens no projekta mērķiem ir mazināt piesārņojuma draudus pilsētā. Līdz šim situācija ar kanalizācijas ūdeņiem Saldū bijusi diezgan nekontrolējama un atkarīga ko katras mājas īpašnieku iespējām un godaprāta. Taču būvniecības laikā ar māju īpašniekiem tiks meklēti savstarpēji pieņemami risinājumi, kā apvienot pilsētas kopīgās un katras konkrētās mājsaimniecības intereses.

Projektam sākotnēji tika paredzēts iztērēt 4,4 miljonus latu, bet lētākais piedāvājums, ko iesniedza SIA "REMUS", bija — 1,9 miljoni. 77% izmaksu sedz Kohēzijas fonds, 13% ir SIA "Saldus komunālserviss" līdzfinansējums, bet nepilni 10% būtu jāmaksā valstij, un līdz šim nav informācijas, ka šo naudu varētu "nogriezt". Pāri palikusī naudas summa ir pieejama, un "Saldus komunālservisam" ir iespēja papildināt projektu. "Vēl būtu nepieciešams izbūvēt ap 10 kilometru ūdensvada un tikpat daudz — kanalizācijas sistēmu," apstiprina J.Blūms, tomēr piebilst — tālākie plāni daudzējādā ziņā atkarīgi no ekonomiskās situācijas valsti. Parakstot līgumu, SIA "REMUS" valdes priekšsēdētājs Genādijs Grots apstiprināja — darbos tiks iesaistīti arī vietējie uzņēmumi. Jau zināms, ka "REMUS" apakšuzņēmēji šajā projektā būs SIA "Energoavots" un SIA "Saldus ceļinieks", bet notiekot sarunas arī ar citiem uzņēmumiem.

Apakšuzņēmēju iesaistīšana notiek, saskaņojot ar pasūtītāju, un pamatotu iebildumu gadījumā sadarbības partneri varot tikt mainīti. Savukārt iespēju "nosolīt" objektu lētāk nekā par puscenu no plānotajām izmaksām G.Grots skaidroja gan ar darbaspēka izmaksu samazināšanos, gan ar to, ka lētāki kļuvuši dažādi pakalpojumi. "Laikā, kad tika rakstīts projekts un aprēķināti izdevumi, cenas un algas bija loti "uzpūstas"," viņam piebalsoja arī projekta būvuzraugs — SIA "Lakalme" valdes loceklis Imants Ārgalis.

Vel apmēram mēnesis paies, kārtojot dokumentus un saņemot būvdarbiem nepieciešamās atļaujas, un reāli darbi varētu sākties septembra pirmajās dienās. Ja laika apstākļi ļaus, būvniecība turpināsies arī ziemā, un aiznākamajā vasarā Saldū būtu jābūt modernam, plašam ūdens un kanalizācijas tīklam. Parakstot līgumu, Saldus novada pašvaldības pārstāvji un būvnieks pārrunāja, kā darbus veikt, sagādājot iespējami mazāk neērtību pilsētniekiem, kam būs jāsamierinās ar ilgstošiem zemes darbiem daudzviet Saldū. "REMUS" vadība solīja gan racionālu darbu plānošanu, gan konstruktīvu komunikāciju ar pašvaldību un presi, lai iedzīvotāji par darbu gaitu saņemtu skaidru un praktisku informāciju.

ES fondu ziņas: Salaspilī noslēdzas apjomīgi ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanas un rekonstrukcijas darbi

2009.06.26

Vakar, 25. jūnijā Salaspilī noslēgusies līguma “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Salaspilī” izpilde. Līguma ietvaros divu gadu laikā kopumā izbūvēti 12,7 km ūdensvada, 10,3 km kanalizācijas tīklu un piecas kanalizācijas sūkņu stacijas. Darbi veikti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros, un to kopējās izmaksas ar PVN ir 6,13 miljoni eiro (4,31 miljons latu).

Minētā līguma ietvaros vakar, 25.jūnijā nodoti ekspluatācijā 9244,09m ūdensvada un 6230,54m pašteces kanalizācijas tīklu, tai skaitā 988,02m kanalizācijas spiedvadu tīklu. Izbūvētas arī trīs kanalizācijas sūkņu stacijas Krasta-Dzērveņu ielas rajonā, Saules ielā un Ķiršu ielā, Salaspilī. Tādējādi infrastruktūra uzlabota Krasta-Botāniķu ielas, Dienvidu-Miera ielas, Saules-Gaismas ielas un Ķiršu-Dārzu ielas rajonos, Salaspilī. Darbus veica Energobūvmontāžas SIA „Remus” un to kopējā vērtība ar PVN sastāda 3,56 miljonus eiro (2,50 miljonus latu).

Jau ziņots, ka šī gada 26.maijā nodoti ekspluatācijā vēl 3454,32m ūdensvada un 4104,69m kanalizācijas tīkli, tai skaitā 1393,90m kanalizācijas spiedvads. Infrastruktūra uzlabota sekojošos pilsētas rajonos – Raiņa, Budeskalna, Ķesterciema rajoni Salaspils pilsētā un kanalizācijas tīklu posms no kanalizācijas sūkņu stacijas Nometņu ielā līdz Salaspils notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Līguma ietvaros izbūvēti arī māju pieslēgumi maģistrālajiem tīkliem. Būvdarbus veica Konsorcijs „AS „Aspi”/SIA „Nordecon Infra”/SIA „Kulk”” un to kopējās izmaksas ar PVN bija 1,91 miljoni eiro (1,34 miljonus lati).

Savukārt, 2008.gada aprīlī ekspluatācijā tika nodotas AS „Venceb” izbūvētās kanalizācijas sūkņu stacijas Nometņu ielā un Lauku ielā. Būvniecība kopumā izmaksāja 666,44 tūkstošus eiro (468,38 tūkstošus latu) ar PVN.

Jau kopš 2005.gada Salaspils novada dome un tiešais Kohēzijas fonda atbalsta saņēmējs Pašvaldības SIA “Valgums-S” piedalās Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” realizācijā Salaspilī. Projekta ietvaros 2006.gadā Salaspilī piegādāts īpašs aprīkojums neuzskaitītā ūdens samazināšanas programmai 18 Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās, jūlijā tiks atklātas rekonstruētās Salaspils notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un līdz šī gada beigām plānots pabeigt arī jaunās Salaspils dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas izbūvi, kā arī Ķesterciema un Saulkalnes ūdenstorņu rekonstrukciju.

Papildu informācijai: Maruta Sbitņeva, Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta Ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas projektu vadītāja, tālr. 67026911, e-pasts: maruta.sbitneva@vidm.gov.lv vai Edīte Zviedre, Pašvaldības SIA „Valgums-S” projektu vadītāja, tālr. 67944694, e-pasts: pv@valgums-s.apollo.lv.

Informācija redaktoriem:

Salaspils ir viena no astoņpadsmit projektā „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” iesaistītajām Latvijas austrumu daļas pašvaldībām, kas atrodas to upju sateces baseinos, kas Ūdens struktūrdirektīvas izpratnē veido Daugavas un Gaujas upju baseinu apgabalus. Projekts tiek īstenots arī Valmierā, Ogrē, Salaspilī, Cēsīs, Salacgrīvā, Alūksnē, Limbažos, Preiļos, Līvānos, Valkā, Smiltenē, Lielvārdē, Ķekavā, Siguldā, Priekuļos, Dagdā, Ķegumā un Cesvainē.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienības pilsoņu vidū.

Projekta rezultātā tiks uzbūvētas 11 jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas un rekonstruētas 3 esošās, atjaunoti un apmēram par 48 km paplašināti 6% ūdensapgādes tīklu, izbūvētas 3 jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 11 esošās, kā arī atjaunoti un apmēram par 68 km paplašināti 8% kanalizācijas tīklu.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas (izmaksas bez PVN) ir vairāk nekā 106,30 miljoni eiro (74,71 miljoni latu). 66% jeb 44,62 miljonus eiro (31,36 miljonus latu) no projekta Finanšu memorandā sākotnēji apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija

http://www.vidm.gov.lv/lat/informacija_presei/preses_relizes/?doc=9131

SIA „REMUS” izpildījis 2/3 no kopējā darba apjoma Vangažu pilsētas rekonstrukcijas darbos, kas saistīti ar ūdensapgādi un kanalizāciju

2008.12.04

"REMUS" izpildījis 2/3 no kopējā darba apjoma Vangažu pilsētas rekonstrukcijas darbos, kas saistīti ar ūdensapgādi un kanalizāciju. Darbi Vangažu pilsētā tika uzsākti 2008. gada 26. maijā. Pašreiz tie ir faktiski pabeigti, ir tikai atlicis labiekārtot teritoriju.